Ups

No rīta mūsu mīļā mammīte meitiņai saka: nekasies! Šodien tev dārziņā teātris: par Sprīdīti! Jāģērbjas smuki...

Soļojot uz darbu kaut kā aizķērās teiktais... un vēl TV komentētais par bezdarbu  Latvijā, par latvju bāleliņu gaitām ārpus tēvzemes... Kaut kā tā sanāca, ka sarakstījās dzejiņš:

vējā klusi šalko sils;
eglēs čiekuriņi zvana
saki, saki, vēja māt:
kur ir laimes zeme mana

es, kā Sprīdīts, eju, eju
laimes zemi meklēdams
pāri kalniem, pāri lejām
satikt viņu cerēdams

Lasi visu

Presē pazibēja ziņa:

25.februārī – apmēram trīs gadus pēc pirmā kadra uzņemšanas -, pirmizrādi beidzot piedzīvos Jāņa Vingra īsfilma “Pēdējais Lāčplēsis”, kura savulaik izraisījusi karstas diskusijas gan par iespējamu valsts tēla graušanu, gan iespējamu politisko cenzūru.

Atcerējos, ka pirms kāda laika, soļojot raitā solī uz darbu, arī man ienāca prātā labas atskaņas par Dr.Šņukura tēmu...

Redz kur zīle, ruk ruk ruk,
un vēl un vēl un vēl -
kaut ar esmu pieēdies,
tak, atstāt, ruk ruk, žēl
Gan jau kādam kūtsgalā,
ruk ruk, noderēs -
biedrus tak un radiņus
mīlam, ruk ruk, mēs

Lasīt tālāk

Aiz loga uz palodzes raiti spēlē jautrais bundzinieks, PAVASARIS! Ar pilienu vālītēm rada simfoniju martam, putnu dziesmu un slapju kāju mēnesim. Sirds ar paliek tramīga! Uz laukiem, uz laukiem... Garšas kārpiņas jau sajūt kļavu un bērzu sulas saldeno garšu. Vēl nav... Bet būs, būs... Braucot var redzēt, kā mainās krāsas mežmalās un aizaugušajās pļavās. Vēl pelēks viss. Bet vēl mazliet un brūnie toņi parādīs sevi visā savā krāšņumā... Pavasaris nāk!

Par to tad man ir jauns dzejolītis:

Sals no rītiem vaigos kož
un sniegi krīt un krīt;
pavasara saulīte
aiz mākoņiem jau spīd.
Putni, zaros sasēduši,
dzied kā kurš nu māk.
Pavasaris. Pavasaris.
Pavasaris nāk!

Lasīt visu

Iekrita acīs ikgadējā ziemas rallija "Sarma" reklāma. Atcerējos kā pirms gadiem pieciem, sešiem mans labs draugs ar iesauku Kandžas Janka, lai viņam vieglas smiltis - labs cilvēks bija, stāstīja, kā viņš ar vietējiem to ralliju gaidot bija pārsalis kā diegs un rezultātā saķēris i vēja triperi, i vēl ko citu, kas ar to aukstumu parasti nāk... Dzīvoja viņš Tirzas pusē, kaut kur meža vidū starp Gulbenes trasi un Galgausku. Netālu it kā pa ceļu vajadzējis tiem nelabajiem lidot. Gaidījuši, gaidījuši... un rezultātā toreiz pēc atstāstītā viņam uzrakstīju draudzīgu pamfletu. Tagad izvilku to dienas gaismā ...

Tirzas pusē, ceļa galā,
sniega laukā, ziemas salā,
džekiņš stāv ar lielu burku,
Annu, Ješku, Ilzi, Jurku...

Ne tos sals, ne vilki baida,
jo tie stāv un kaut ko gaida!
Lēnām kandžu iekšā sūc,
klausās: nerūc tur vai rūc!

Lasīt visu...

Jauni laiki Latvijā. Tikai vecas sejas. Par to tad varat palasīt manas glupās dzejas. Redzu, varas partijas pieņem svešas hartijas. Bīda savas štelles. Diktētas no elles. Ar pragmatisku pieeju. Gatavo sev ieeju. Eiropā un štatos. Brauks tie spožos ratos. Ar auseklīti kaklā. Ko deva tauta aklā...

Man patīk dzīvot vareni,
man patīk dzīvot tā:
lai pēc manis pārējiem
vairs nepaliek nekā

Ja tev zeme, māja ir,
bet neesi tu savējais -
tad pieņemsim mēs likumus,
ka tavējais kļūs manējais

Lasīt visu