Mar
15
2012
Kāpēc 16. martam jābūt publiskai atceres dienai?
Pārdomas - Par dzīvi

Kāpēc mums nav Daugavas vanagu piemiņas diena?  Vjetnamas kara veterānu? Bermonta vai Avalova veterānu? Varbūt Aizsargu? Franču leģiona? Strēlniekus konkrēti dalīsim sarkanajos un vienkārši strēlniekos... Un tā tālāk un tā tālāk...

Man viss šis ļembasts ap 16. martu liekas kā tāds uzpūsts ziepju burbulis, kuru katru gadu kāds uzpūš un tūlīt pat aizmirst. Patiesību te redzu tikai vienu: latviešu karavīrs ir karavīrs vienmēr un visur un ne jau viņa vaina ir tā, ka liktenis un varas viņu ir aizvedušas savā vai pretējā kaujas lauka pusē. Priekš tam ir Lāčplēša diena! 11. novembris. Pārējais ir katra personīgā lieta - kur iet un ko likt! Neceļot publisku brēku....

Viņi atnāca vakarā vēlā –
vīri melnā, ar sarkanu listi
klusējot savāca, aizveda tālu,
lai bezvārda virsotnēs tiktu tie sisti

Lasīt tālāk...
 
Sep
02
2011
Esmu atgriezies...
Jaunumi - Pēdējie

Pagājusi vasariņa,
debesīm rit asariņa...
Pateicos Tev, mani lauki!
Tur patiesi bija jauki...
Atkal pilsēta un darbs -
tāds nu ir tas liktens - skarbs!

 
Feb
23
2011
Pavasaris laikam klāt
Tā pat vien - Par dzīvi, dzeju un citām lietām

Kaut arī aukstums joprojām kož degunā un pirkstos, jūtu.... jūtu, ka pavasaris jau klāt!

Kad no rīta pulkstens sešos
mostos palagos es svešos,
vienmēr sev es stingri saku:
vecais, tas jau ir par traku!

Lasīt visu

 
Dec
20
2010
Šis dīvainais laiks - Ziemassvētki
Pārdomas - Par dzīvi

Sliktie_laiki_ Ziemsvētki ir mīlestības laiks...

Taču man gribas būt skarbam. Iemeslu tam ir gana. Gan Statistikas pārvaldes atskaites, gan budžeta pieņemšanas cīņas, gan Lielo politiķu gudrās runas un vēl un vēl un vēl... Un viss par vienu: latvieši kā tauta izmirst, taču viss ir labi. Valsts par to rūpējas. Ar nodokļiem. Ar "bezmaksas medicīnu". Ar attīstībā atpalikušu bērnu cienīgu izglītību un vēl un vēl un vēl.... Šovi, šovi, šovi... Dziedam, dejojam, ziedojam, degam grēkā un runājam, runājam, runājam... Par to cik viss ir slikti un paldies Dievam, ka nav tik slikti, kā varētu būt. Tāpēc viss ir labi un nevajag satraukties.

Bet bērnu namos bērnu kļūst arvien vairāk. Arvien biežāk lauku vecāki bērnus sūta internātos. Un veidojas paaudze bez ģimenes vērtībām. Vai Latvijā būs kāds spēks, kas viņus turēs pie māmuļas zemes? Nez vai. Ar tādu attieksmi "valstiski" domājošie proamerikāņi rada gājputnu paaudzi...

Ziemsvētku naktī mežā tik kluss,
egles kā māmuļas villainēs dus,
mēness caur zariem taciņu klāj -
taciņas galā zvaigznītes māj.

Puisēns šai taciņā kupenas brien,
sniegpārslas dejā pa priekšu tam skrien,
caurajos cimdos sen saluši pirksti,
vien mazajās ačelēs cerība dzirkstī!

Lasīt visu...

 
Nov
23
2010
Nāk rudentiņis, būs barga ziema
Pārdomas - Par dzīvi

Nāk rudentiņis, būs barga ziema... Daudziem būs vēl bada pavasaris. Un savilkto jostu gads.

Skatoties TV, klausoties radio un lasot avīzes skaidri redzams, ka varai viss ir pofig. Izņemot sevi. Paaugstināsim nodokļus nabagam, lai viņš kļūst vēl nabagāks. Neaiztiksim bagātos, lai nekļūtu nabadzīgāki paši. Tāds tas moto. Valsts grib eksistēt tikai uz nodevām un nodokļiem. Viņai ir pilnīgi vienalga, cik grūti to naudu nodokļiem sapelnīt ražotājam. Labāk spoža valsts priekšpuse un gan jau neviens pasaulē neredzēs, ka visa pēcpuse mēslos....

Bet tas tā. Šodien aktuāla ir rudens atnākšana:

Saule gariem zobiem kož,
rīta vējš pēc ziemas ož,
putni nedzied vairs, bet ķērc,
ledains lietus mani mērc

Aizgājusi vasariņa,
nav vairs ziedu vainadziņa,
tikai atmiņās vēl viņa -
tā kā gaiša pasaciņa!

Lasīt visu

 
Oct
07
2010
Sen tik sen, bij tas laiks...
Jaunumi - Pēdējie

Mjā! Cik sen nekas nav rakstīts pirmajā lapā..:) Šķirstīdams vecos pierakstus atradu veselu kaudzi atskaņu, kuras kādreiz tika pierakstītas, taču, diemžēl, aizmirstas...
Labojos! Sāku pa bikam likt iekšā lapā. Gan kā patstāvīgus darbiņus, gan sadaļā WHISKAS, gan Sīkumos... Ievērtējiet, ja ir vēlēšanās, protams

 
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 Nākamā > Beigas >>

Lapa 1 no 3

Par vērtībām

Vērtības mainās tikai varasvīriem un deputātiem. CILVĒKIEM viņas ir nemainīgas. Mīlestība. Ģimene. Bērni. Rūpes par tuvāko, par dabu, vidi... uzskaitījumam grūti atrast robežas. Mācēt to visu sirdī nest un citiem sniegt - lūk vērtību vērtība.Dzimtene. Daudziem tā beidzas aiz privātmājas sētas. Un mīlestība pret to tiek vērtēta pēc latu daudzuma, ko no tās var izspiest. Iznest CILVĒKMĪLESTĪBU cauri dzīves likstām un ikdienas rūpēm - lūk ceļš,  kuru ir vērts iet.

Par mīlestību

Kā ozols stāvu ceļa malā, pa kuru liktenis Tev lēmis iet.
Karstās vasaras dienās Tu vari patverties manā ēnā un klausīties kā sarunājas bites un zāle dzied.
Zem maniem kuplajiem zariem Tu vari paslēpties, kad Tavā dzīves ceļā ir gadījies negaisa mākonis un, juzdamās drošībā, vari sagaidīt stihijas orģiju beigas.
Tu vari pakāpties manos zaros un saskatīt tālumā savu un citu nākotni, iekārtodamās ērti uz manu zaru rokām.
Rudeņos manām lapām vari noklāt savas cerību un sapņu dobes, lai stādi nenosalst, bet krāj spēkus uzplaukt, kad pienāks pavasars.
Ziemās - tajās es Tevi sildīšu, atdodams daļiņu sevis.
Un neraudi, draugs, ja vēl neesi pa savu dzīves taku nonākusi līdz tai vietai, kur stāvu es, izpletis savas mīlošās rokas.
Galvenais, ka Tu zini, ka aiz tā pagrieziena es stāvu...

Tava cerība. Tava mīlestība

Par dziesmu

Kas dzīve ir bez atskaņām un dziesmām?
Bez tām pat iztikt nevar krogs...
Vai uguns iedomājams ir bez liesmām?
Un vai bez smaida var būt joks?

Tu piedzimsti ar spilgtām dzīves alkām
Un, sauli sveicot, atveras Tev sirds,
Lai līdz ar pirmām pavasara vēja šalkām
Trauktos tur, kur mīlestības gaisma mirdz!

Ar šūpuļdziesmu pirmos sapņus gaidi,
Ar dzejām pirmā mīlestība dzimst,
Tu, dziedot dzērājdziesmas, smaidi,
Ar sēru dziesmām Tavas gaitas rimst...

Aptauja

Kāpēc Jūs nerakstat komentārus?
 

Vārda dienas

Šodien: Salvis, Selva, Venta Rīt: Akvelīna, Ernestīne, Ingmārs

Es zinu...

Imanta nevaid miris
Imanta apburts dus
tik no malas dažiem liekas
ka viss mierīgs ir un kluss

No Wiskas

Ja jūs nejūtaties labi,
vajag ieliet glāzē šņabi.
Ārstniecisku dariet viņu:
pielejiet tam sīrupiņu
jūs no mežrozītēm saldām -
tikai tā pār gripu valdām!
Smilšu ērkšķu sulu vēl;
apelsīnu, cik nav žēl;
citronšķēli glāzes malā -
tad jau procedūra galā!
Tagad dzeriet četreiz dienā
simtu gramus reizē vienā!

Autopsija

Kā piedzimu? Es neatceros
un nez vai kādreiz man tas zināms taps.
Jūs teiksiet - vajag zinātājiem jautāt!?
Bet visus zinātājus sen jau aijā kaps.

Es atceros, kā pāri šūpuļgultai
liecās vecāsmātes sirmais tēls,
bet seju neatceros - bija toreiz
laikam pārāk tumšs un vēls...
Vēl atceros, kā slimam guļot
pie manis ciemos nāca veļi -
kā klusi raudāju un trīcēja man ceļi,
līdz mīļās māmulītes siltās rokas
mīļi apkampa un izbeidza šīs mokas...

Lasīt visu

Patulko un pasmejies...