Ups

Jauni laiki Latvijā. Tikai vecas sejas. Par to tad varat palasīt manas glupās dzejas. Redzu, varas partijas pieņem svešas hartijas. Bīda savas štelles. Diktētas no elles. Ar pragmatisku pieeju. Gatavo sev ieeju. Eiropā un štatos. Brauks tie spožos ratos. Ar auseklīti kaklā. Ko deva tauta aklā...

Man patīk dzīvot vareni,
man patīk dzīvot tā:
lai pēc manis pārējiem
vairs nepaliek nekā

Ja tev zeme, māja ir,
bet neesi tu savējais -
tad pieņemsim mēs likumus,
ka tavējais kļūs manējais

Lasīt visu

Jaunais gads katru reizi ir savādāks. Un katrs to gaida dažādāk...

Ticot un cerot... Vai neticot un necerot... Vai kā savādāk. Ar mīlestību vai bez tās. Paceļot galvu vai nolaižot plecus. Ar mirdzumu acīs vai smagu nopūtu. Prieka pārpilnībā vai izmisuma depresijā. Atkarībā no tā, cik lielā mērā dzīve izbradājusi Jūsu sapņu dobes... Un cik vēl dzīvē visa atvēlēts...

Jaunais gads katru reizi ir savādāks. Piedod pārestību. Atrodi sevī saticību. Un neesi viens - vienotībā ir tautas spēks! Mosties, draugs!

Ar Ticību, Cerību un Mīlestību
iet pār dzimto zemi Jaunais gads!
Lūdzot piedot pārestību,
ko citi nesuši un esi devis pats

Lasīt visu

Advente. Gaidīšanas laiks. Laiks pārvērtēt sasniegto un zaudēto.

Pēdējā laikā visspilgtāk Ziemasvētkus raksturo dažādi spoži šovi, reklāmas pārpilnības un krāšņās veikalu vitrīnas. Tam visam pa vidu rūpju pilnas sejas, pelēkas drānas un izmisums acīs. Diemžēl. Jo atkal esam tur, kur esam. Ceļa sākumā. Ceļa, kas mūs, kā jau tas ierasts, atkal vedīs kalpu gaitās. Gan pašu zemē, gan plašajā pasaulē.

Tā ir. Pārlasot sen rakstītas dzejas ataust atmiņā tie gadi... kad mēs sākām. Veidot skaistu un bagātu dzīvi. Tai skaitā garīgi. Dzejoļi tai laikā tapuši atbilstoši. Aizķēra mani sen rakstīts dzejolis, par kuru domāju, ka nebūs vairs aktuāls. Maskačka mainījās. Uz labo pusi.  Es ar to lepojos. Tagad Maskačkā atkal apstājies laiks...

Dzejolis iz Maskačkas dzīves: Apstājies laiks

Var arī paklausīties, kā to interpretē Uldis Godainis (grupa ″Poļu nams″)

Adobe Flash Player not installed or older than 9.0.115!

Dziedošās ģimenes. Traks var palikt...Es.. un skatos šovus!!! Parasti tas mani atstāj vienaldzīgu.

Man viņi visi patīk. Labāk, nekā profesionāļi. Tāpēc, ka uzdrīkstas. Tāpēc, ka dara. Tāpēc ka viņi ir mūsējie... bez spalvainas rokas, bez bieza maka.
Vītolu ģimene. Patīk. Eriņi - vēl vairāk. Tāpēc, ka latgoļi. Čangaļi. Savādāki nekā mēs - čiuļi. Tiešāki. Enerģiskāki. Patiesāki. Tādi, kādiem jābūt mums visiem.

Ieskatos Aijā un atceros jaunību... Trakos laikus Latgalē. Latgoļu kāzas. Un četras dienas, kuras silda sirdi joprojām...vēl...atmiņās. Dienas, kas iesietas manos sirmajos matos... Dienas...kuru nebūs. Bet bija. 

Arī tagad ir dienas.Skaistas. Mīļas. Mīlestības pilnas, siltuma un spožu acu...

Tavas acis, Aija, ir  tādas pašas, kā viņai toreiz... Latgalē... četrās skaistās dienās. Kad iepazinu  latgoļu meiteni. Traku, draisku un stiķu pilnu...Kurai esmu aizmirsis vārdu. Taču kura manī dzīvo vēl līdz šim...

Mani lasītāji, fani! Balsojiet par Eriņiem... Mēs, sapņu pilnie un liriski noskaņotie - esam tādi paši eriņi... Vienkārši un pilni mīlestības!