Nov
10
2009
|
|
Dziedošās ģimenes. Traks var palikt...Es.. un skatos šovus!!! Parasti tas mani atstāj vienaldzīgu. Man viņi visi patīk. Labāk, nekā profesionāļi. Tāpēc, ka uzdrīkstas. Tāpēc, ka dara. Tāpēc ka viņi ir mūsējie... bez spalvainas rokas, bez bieza maka. Ieskatos Aijā un atceros jaunību... Trakos laikus Latgalē. Latgoļu kāzas. Un četras dienas, kuras silda sirdi joprojām...vēl...atmiņās. Dienas, kas iesietas manos sirmajos matos... Dienas...kuru nebūs. Bet bija. Arī tagad ir dienas.Skaistas. Mīļas. Mīlestības pilnas, siltuma un spožu acu... Tavas acis, Aija, ir tādas pašas, kā viņai toreiz... Latgalē... četrās skaistās dienās. Kad iepazinu latgoļu meiteni. Traku, draisku un stiķu pilnu...Kurai esmu aizmirsis vārdu. Taču kura manī dzīvo vēl līdz šim... Mani lasītāji, fani! Balsojiet par Eriņiem... Mēs, sapņu pilnie un liriski noskaņotie - esam tādi paši eriņi... Vienkārši un pilni mīlestības!
|
Par dziesmu
Kas dzīve ir bez atskaņām un dziesmām?
Bez tām pat iztikt nevar krogs...
Vai uguns iedomājams ir bez liesmām?
Un vai bez smaida var būt joks?
Tu piedzimsti ar spilgtām dzīves alkām
Un, sauli sveicot, atveras Tev sirds,
Lai līdz ar pirmām pavasara vēja šalkām
Trauktos tur, kur mīlestības gaisma mirdz!
Ar šūpuļdziesmu pirmos sapņus gaidi,
Ar dzejām pirmā mīlestība dzimst,
Tu, dziedot dzērājdziesmas, smaidi,
Ar sēru dziesmām Tavas gaitas rimst...
