Dec
02
2009
|
|
Tā ir. Pārlasot sen rakstītas dzejas ataust atmiņā tie gadi... kad mēs sākām. Veidot skaistu un bagātu dzīvi. Tai skaitā garīgi. Dzejoļi tai laikā tapuši atbilstoši. Aizķēra mani sen rakstīts dzejolis, par kuru domāju, ka nebūs vairs aktuāls. Maskačka mainījās. Uz labo pusi. Es ar to lepojos. Tagad Maskačkā atkal apstājies laiks... Dzejolis iz Maskačkas dzīves: Apstājies laiks Var arī paklausīties, kā to interpretē Uldis Godainis (grupa ″Poļu nams″)
Powered by !JoomlaComment 4.0 beta2
|
||||||||||||||||||||||||
Par dziesmu
Kas dzīve ir bez atskaņām un dziesmām?
Bez tām pat iztikt nevar krogs...
Vai uguns iedomājams ir bez liesmām?
Un vai bez smaida var būt joks?
Tu piedzimsti ar spilgtām dzīves alkām
Un, sauli sveicot, atveras Tev sirds,
Lai līdz ar pirmām pavasara vēja šalkām
Trauktos tur, kur mīlestības gaisma mirdz!
Ar šūpuļdziesmu pirmos sapņus gaidi,
Ar dzejām pirmā mīlestība dzimst,
Tu, dziedot dzērājdziesmas, smaidi,
Ar sēru dziesmām Tavas gaitas rimst...

