Dec
05
2009
|
|
Advente. Gaidīšanas laiks. Laiks pārvērtēt sasniegto un zaudēto. Pēdējā laikā visspilgtāk Ziemasvētkus raksturo dažādi spoži šovi, reklāmas pārpilnības un krāšņās veikalu vitrīnas. Tam visam pa vidu rūpju pilnas sejas, pelēkas drānas un izmisums acīs. Diemžēl. Jo atkal esam tur, kur esam. Ceļa sākumā. Ceļa, kas mūs, kā jau tas ierasts, atkal vedīs kalpu gaitās. Gan pašu zemē, gan plašajā pasaulē. Tas ir arī lūgšanu laiks. Kad mēs lūdzam par sevi, saviem vecākiem un bērniem. Par savu vietu šajā pasaulē un zemē...Dievs, tēvs debesīs! Dievs, tēvs debesīs!
|
Par dziesmu
Kas dzīve ir bez atskaņām un dziesmām?
Bez tām pat iztikt nevar krogs...
Vai uguns iedomājams ir bez liesmām?
Un vai bez smaida var būt joks?
Tu piedzimsti ar spilgtām dzīves alkām
Un, sauli sveicot, atveras Tev sirds,
Lai līdz ar pirmām pavasara vēja šalkām
Trauktos tur, kur mīlestības gaisma mirdz!
Ar šūpuļdziesmu pirmos sapņus gaidi,
Ar dzejām pirmā mīlestība dzimst,
Tu, dziedot dzērājdziesmas, smaidi,
Ar sēru dziesmām Tavas gaitas rimst...
