Jul
26
2010
|
|
Lapa 1 no 2 Neatkarīgajā Rīta Avīzē par 2006. gadu atradās viens foršs raksts, kurā rakstīts par cilvēku, kuram es varētu droši paklanīties līdz zemei. Mūžīgās vīru tēmas trešā daļa. Spirtotais...:) Saprotu, ka ne visiem ir laiks un iespēja meklēt senus rakstus, tāpēc atļaušos pārpublicēt rakstu no NRA pilnībā. Tas ir tā vērts. Un tad ir viens brīdis, kad apdugusi vasara uzsmaida rudenim. Šķiet, padebeša mākoņi grib nokāpt zemē, bet saulīte vēl neļauj. Lauku darbi piestājas, ir rāms bezvējš. Apkūlībās saimniece vāra biezu putru ar sviestu un dod to galdā ar brandvīnu un alu. Vienkop ir saime – ģimene, talcinieki, labi kaimiņi...
|
Par dziesmu
Kas dzīve ir bez atskaņām un dziesmām?
Bez tām pat iztikt nevar krogs...
Vai uguns iedomājams ir bez liesmām?
Un vai bez smaida var būt joks?
Tu piedzimsti ar spilgtām dzīves alkām
Un, sauli sveicot, atveras Tev sirds,
Lai līdz ar pirmām pavasara vēja šalkām
Trauktos tur, kur mīlestības gaisma mirdz!
Ar šūpuļdziesmu pirmos sapņus gaidi,
Ar dzejām pirmā mīlestība dzimst,
Tu, dziedot dzērājdziesmas, smaidi,
Ar sēru dziesmām Tavas gaitas rimst...
