Dzejoļu krātuve
Atpakaļ uz sākumuSākums » Izlase
Dzejoļu krātuve » [ A Ā B C Č D E Ē F G Ģ H I Ī J K Ķ L Ļ M N Ņ O P R S Š T U Ū V Z ] «
Apstājies laiks

Maskavas forštatē,
ieliņā klusā,
bārā, kas grimis
jau naksnīgā dusā,
iegāju noplītēt
gotiņu vienu,
jo pareizi sajauktu
skrūvīti cienu

Bārmene,neguli,
ielej man šņabi!
Naktī šai vientuļā
sirdij nav labi;
Piektajā stāvā
šai rudenī vēlā
dvēsele gaudo
kā vējš,balsī žēlā


Bārā pie letes
sēž sieviete viena -
seja, reiz skaistā,
kā stacijas siena;
Acīs tai sarma
un jautājums īss:
atstās vēl brīdi
vai projām jau dzīs

Bārmene,neguli,
ielej tai šņabi!
Vai tad tu neredzi –
viņai nav labi
Piektajā stāvā
foto uz sienas,
asaras gaužas
un zaudētās dienas


Maskavas forštatē,
ieliņās vecās,
likteņa nolemtie
ar glāzīti precas;
Deniņi sirmo
un grumbās jau vaigs,
Maskavas forštatē
apstājies laiks

Bārmene,neguli,
ielej mums šņabi!
Dvēselēm vientuļām
paliek lai labi;
Piektajā stāvā
gaida mūs nakts,
pēdējā rītausma,
pēdējais akts…


2003


{flv height= "20"}apstajies_laiks{/flv}

Autors
Gaigaļu Jānis

Ārpus saita
Citi darbi
Šis dzejolis lasīts 774 reizes.
Dzejoļa vērtējums

Novērtēts 5.0 / 5 ( 3 reizi(es) vērtēts. )

Autors Komentēt
Dotajam dzejolim nav komentāru.
 
Vai Jums ir ko komentēt?
Nosauc sevi :
Vadi tik iekšā :
 
 

Par vērtībām

Vērtības mainās tikai varasvīriem un deputātiem. CILVĒKIEM viņas ir nemainīgas. Mīlestība. Ģimene. Bērni. Rūpes par tuvāko, par dabu, vidi... uzskaitījumam grūti atrast robežas. Mācēt to visu sirdī nest un citiem sniegt - lūk vērtību vērtība.Dzimtene. Daudziem tā beidzas aiz privātmājas sētas. Un mīlestība pret to tiek vērtēta pēc latu daudzuma, ko no tās var izspiest. Iznest CILVĒKMĪLESTĪBU cauri dzīves likstām un ikdienas rūpēm - lūk ceļš,  kuru ir vērts iet.

Par mīlestību

Kā ozols stāvu ceļa malā, pa kuru liktenis Tev lēmis iet.
Karstās vasaras dienās Tu vari patverties manā ēnā un klausīties kā sarunājas bites un zāle dzied.
Zem maniem kuplajiem zariem Tu vari paslēpties, kad Tavā dzīves ceļā ir gadījies negaisa mākonis un, juzdamās drošībā, vari sagaidīt stihijas orģiju beigas.
Tu vari pakāpties manos zaros un saskatīt tālumā savu un citu nākotni, iekārtodamās ērti uz manu zaru rokām.
Rudeņos manām lapām vari noklāt savas cerību un sapņu dobes, lai stādi nenosalst, bet krāj spēkus uzplaukt, kad pienāks pavasars.
Ziemās - tajās es Tevi sildīšu, atdodams daļiņu sevis.
Un neraudi, draugs, ja vēl neesi pa savu dzīves taku nonākusi līdz tai vietai, kur stāvu es, izpletis savas mīlošās rokas.
Galvenais, ka Tu zini, ka aiz tā pagrieziena es stāvu...

Tava cerība. Tava mīlestība

Par dziesmu

Kas dzīve ir bez atskaņām un dziesmām?
Bez tām pat iztikt nevar krogs...
Vai uguns iedomājams ir bez liesmām?
Un vai bez smaida var būt joks?

Tu piedzimsti ar spilgtām dzīves alkām
Un, sauli sveicot, atveras Tev sirds,
Lai līdz ar pirmām pavasara vēja šalkām
Trauktos tur, kur mīlestības gaisma mirdz!

Ar šūpuļdziesmu pirmos sapņus gaidi,
Ar dzejām pirmā mīlestība dzimst,
Tu, dziedot dzērājdziesmas, smaidi,
Ar sēru dziesmām Tavas gaitas rimst...

Aptauja

Kāpēc Jūs nerakstat komentārus?
 

Vārda dienas

Šodien: Klaudija, Persijs, Vaida Rīt: Magnuss, Maigonis, Mariuss

No Wiskas

Ja jūs nejūtaties labi,
vajag ieliet glāzē šņabi.
Ārstniecisku dariet viņu:
pielejiet tam sīrupiņu
jūs no mežrozītēm saldām -
tikai tā pār gripu valdām!
Smilšu ērkšķu sulu vēl;
apelsīnu, cik nav žēl;
citronšķēli glāzes malā -
tad jau procedūra galā!
Tagad dzeriet četreiz dienā
simtu gramus reizē vienā!

Autopsija

Kā piedzimu? Es neatceros
un nez vai kādreiz man tas zināms taps.
Jūs teiksiet - vajag zinātājiem jautāt!?
Bet visus zinātājus sen jau aijā kaps.

Es atceros, kā pāri šūpuļgultai
liecās vecāsmātes sirmais tēls,
bet seju neatceros - bija toreiz
laikam pārāk tumšs un vēls...
Vēl atceros, kā slimam guļot
pie manis ciemos nāca veļi -
kā klusi raudāju un trīcēja man ceļi,
līdz mīļās māmulītes siltās rokas
mīļi apkampa un izbeidza šīs mokas...

Lasīt visu